Vai zinājāt, ka nekliegt uz saviem bērniem nāk par labu jums un jūsu mazulim?
Dažreiz jūs izvēlaties norāt vai pērt savu bērnu, ja viņš to nevēlas. Vai zinājāt, ka kliegšana uz saviem bērniem var ietekmēt viņu attīstību?
Bērni ir vecāku dzīve. Tomēr bērni ne vienmēr ir paklausīgi un paklausīgi. Reizēm viņi kļūst aizkaitināmi un traucējoši, padarot jūs dusmīgus un neapmierinātus. Tāpēc dažreiz jūs izvēlaties norāt vai pērt savu bērnu, ja viņš to nevēlas. Vai zinājāt, ka kliegšana uz saviem bērniem var ietekmēt viņu attīstību?
Patiesībā vecāki ir paraugs bērniem, kam sekot. Ja vecāki pastāvīgi kliedz vai sit savus bērnus, tas novedīs pie tā, ka bērni, augot, mācīsies un pieteiksies. Mācīsimies kopā ar aFamilyToday Health, kā pareizi audzināt bērnus!
Nacionālais sabiedriskais radio publicēja rakstu ar nosaukumu "Kā inuīti māca bērniem kontrolēt dusmas". Ziņu stāsts stāsta par Žanu Brigsu, antropologu, kurš 30 gadus dzīvojis kopā ar inuītu cilti.
Pēc Brigsas teiktā, ģimenes, ar kurām viņa dzīvo, nekad nav bijušas dusmīgas uz viņu, lai gan viņa ir pārliecināta, ka tās ir tās daudzkārt saniknojušas. Viņi arī nekad nedusmojas uz saviem bērniem. Tā vietā, lai dusmotos, viņi cenšas saglabāt mieru un izvairīties no satraukuma vai neapmierinātības izrādīšanas savu bērnu priekšā. Jo pēc viņu domām bērni vēl ir ļoti bezrūpīgi un nenobrieduši.
"Viņi arī māca viņiem, kā kontrolēt savas dusmas," viņa piebilst.
Amerikas Pediatrijas akadēmija (AAP) ļoti atbalsta inuītu audzināšanas metodi.
"Es domāju, ka tas, ko inuīti dara, ir visas šīs lietas," sacīja Roberts Sege, AAP pārstāvis un pediatrs Tufts Medical Center Bērnu slimnīcā Bostonā. Es un citi pediatri esam iestājušies jau ilgu laiku.
Sege uzskata, ka inuītu ģimeņu audzināšanas stils ir ļoti pozitīvs. Tā vietā, lai kliegtu uz saviem bērniem, kad viņi kaut ko nedara, viņi paskaidro viņiem, ko viņi no viņiem sagaida.
"Tas bija lieliski," viņš piebilda. Vienīgais šīs metodes trūkums, manuprāt, ir tas, ka tā ir diezgan laikietilpīga. Godīgi sakot, es neesmu pārliecināts, vai tas ir mīnuss, ja vien bērni netiek tieši ietekmēti."
AAP jau sen ir uzskatījis, ka pēršana negatīvi ietekmēs mazu bērnu attīstību. Kā ar kliegšanu?
Saskaņā ar AAP publikācijām par efektīviem bērnu izglītošanas veidiem ir pieminēta arī kliegšana. Attiecīgi AAP norāda, ka: "Visām disciplīnas metodēm, tostarp fiziskiem sodiem, bērnu lamāšanai vai pazemošanai, ir tikai tūlītēja ietekme, bet ne ilgtermiņa ieguvumi." Pēc tam viņi atsaucas uz vairākiem pētījumiem, lai pamatotu savu viedokli.
Roberts Sege piebilda: "Mēs nedrīkstam ļaut bailēm un sāpēm traucēt lolotākajām vecāku un bērnu attiecībām."
Pēc Dr Sege domām, pareizais bērnu audzināšanas veids ir inuītu ģimeņu pieteikšanās veids. Nosakiet pareizo uzvedību, runājiet ar viņiem, kad viņi ir sasnieguši pareizo vecumu, turpiniet ar viņiem dalīties un izmantojiet stāstus, lai vadītu viņus tajā, ko vēlaties darīt (vai vēlaties, lai viņi izvairītos).
Dr. Nensija Molitore, Ziemeļrietumu universitātes Feinbergas Medicīnas skolas (ASV) Klīniskās psiholoģijas un uzvedības zinātņu katedras asociētā profesore, piekrīt, ka šis modelis ir labi piemērots audzināšanā.
Dr Nensija piebilst: “Kad mēs esam dzimuši, mēs neko daudz nesaprotam no emocijām. Mēs esam ieprogrammēti uztvert šīs sajūtas, bet nevaram tās atbilstoši nosaukt un apstrādāt.
Šī sieviete ārste uzskata, ka vecākiem ir ārkārtīgi liela nozīme, mācot bērniem, kā izteikt emocijas, gan pozitīvas, gan negatīvas emocijas. Viņa piebilst: “Vecākiem ir jāsaprot, ka viņu bērni vēro un mācās, kā viņi apstrādā savas emocijas. No turienes viņi atradīs savu veidu, kā izteikt savas jūtas.
Šajā ziņā tam, kā inuīti atlaida savas dusmas, ir liela jēga. Tomēr vai vienmēr ir labi apspiest iekšējās emocijas? Vai bērni var kaut ko mācīties, redzot vecākus dusmīgus?
Molitors uzskata, ka arī bērniem ir izdevīgi redzēt vecākus dusmīgus. Tomēr tas ir izdevīgi tikai tad, ja vecāki ir gatavi atzīt, ka ir zaudējuši savaldību, un runāt ar saviem bērniem par to, kā viņi var kontrolēt savu savaldību.
Realitāte ir tāda, ka lielākā daļa cilvēku dažos apstākļos zaudē savaldību, taču galu galā nav pareizi rīkoties ar šādu pretreakciju.
Šī sieviete ārste arī teica, ka viņa nemudina vecākus to darīt apzināti vai neuztver to kā mācību, ko saviem bērniem mācīties un aizmirst par sevi.
Kā ziņo Nacionālais sabiedriskais radio, vēl viena efektīva metode, ko izmantojuši inuītu vecāki, ir radošu, dažkārt biedējošu stāstu izdomāšana, lai ietekmētu bērnu uzvedību.
Piemēram, lai bērni netiktu no ūdens, viņi var pastāstīt stāstu par jūras briesmoni, kas slēpjas dziļumā un gaida, lai apēstu bērnus, ja tie nonāks pārāk tuvu.
Ja jūs uztrauc šo absurdo stāstu veidošanas ētika, Roberts Sege saka, ka daudzi vecāki izmanto šo metodi, lai mainītu savu bērnu attieksmi bez jebkādām negatīvām sekām.
Stāstot par ļaunajām detaļām Grimma pasakās, viņš teica: “Manuprāt, tam ir senas tradīcijas. Mana domāšana nav gluži tāda pati, bet es nedomāju, ka tas neko ļaunu dara. Es to saku, jo ir bijis tik daudz dažādu kultūru, kuras jau ilgu laiku ir pieņēmušas šo metodi.
Tomēr Molitors ir daudz neizpratnē par šo vecāku mācīšanas metodi. Viņas vecmāmiņa reiz stāstīja stāstu par briesmoņiem, kas gulēja pieliekamajā, lai notvertu ikvienu, kurš uzdrošinājās ēst. Šis stāsts lika viņai neuzdrīkstēties pieliekamajam pieskarties.
Viņa piebilda: “Agrāk es biju nobijusies un pārņemta ar šādiem stāstiem. Viņi tiešām strādā. Es nekad neuzdrošinājos iet tuvu pieliekamajam. Bet tas man arī rada murgus un liek man justies bailīgi, kad es staigāju pa māju naktī. Pat tagad es joprojām jūtos nobijies, kad esmu viens vai kad ir tumšs."
Šādu stāstu stāstīšana bērniem var izraisīt neparedzētas blakusparādības, īpaši bērniem ar jutīgām personībām.
Tomēr Molitors atzīst, ka lielākā daļa no mums ir dzirdējuši līdzīgus stāstus un tagad mēs tos stāstām saviem bērniem. Tomēr mūsu stāstītās pasakas bieži vien nes savu morālo vēstījumu. Tāpēc atkarībā no tā, kā vecāki to pielieto, šie stāsti var būt noderīgs rīks vecākiem, lai veidotu savu bērnu uzvedību.
Inuītu audzināšana prasa laiku, bet saka Dr Sege, tas ir veselīgs un efektīvs audzināšanas veids. Inuīti savus bērnus nelamā, tā vietā viņi runā un stāsta stāstus, lai vadītu viņu uzvedību. Tas ir diezgan unikāls bērnu mācīšanas veids, no kura vecākiem vajadzētu mācīties.
aFamilyToday veselība — zēni var piedzimt ar dzimumorgānu defektiem. Vecākiem ir jāņem vērā priekšrocības, apgraizot bērnus!
aFamilyToday Health — maziem bērniem bieži sastopams stāvoklis ir īslaicīgs elpas trūkums. Tātad, kāds ir iemesls un kā atrisināt šo situāciju?
aFamilyToday Health — kad jūsu mazulis daudz mijiedarbojas ar apkārtējo pasauli. Bērnu redzes spējas attīstīsies pakāpeniski. Vecāki, iemācieties rūpēties par saviem bērniem!
Zīdaiņiem ir nepieciešami daudzi elementi pilnīgai attīstībai. aFamilyToday Health dalās ar vecākiem, kas jāpatur prātā, kad mazulim ir 19 nedēļas, lai jūs varētu par savu mazuli parūpēties vislabākajā veidā!
Neatkarīgi no tā, vai jūsu mazulis tiek barots ar krūti vai mākslīgo maisījumu, uzziniet par pareizo maisījumu 1–3 mēnešus vecam bērnam, lai iegūtu vislabāko aprūpi.
aFamilyToday Health — kā vecāki var palīdzēt saviem bērniem pārvaldīt savu laiku, lai efektīvāk un efektīvāk izmantotu sociālos medijus?
Kad bērnam ir drudzis, daži vecāki krīt panikā. Patiesībā, apgūstot to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt, ja bērnam ir drudzis, jūs labāk parūpēsities par savu bērnu.
aFamilyToday Health — jūsu bērnam bieži ir slikta uzvedība vai attieksme. Neuztraucieties, jūsu mazulim nav vienīgais, kam ir šie simptomi.
No 20 gadu vecuma mūsu āda sāk parādīt novecošanās pazīmes. Tātad, kas jums jādara, lai efektīvi novērstu novecošanos?
aFamilyToday Health — lielākajai daļai bērnu ir grūti runāt ar vecākiem par seksuālu vardarbību līdz pilngadībai.