Ja izvēlaties selekcionāra ceļu, neapstājieties tikai ar “Cik daudz?” Nauda ir nevis būt svarīgākais apsvērums, izvēloties suni. Veselībai un selekcionāra atbalstam un ētikai jābūt augstām prioritātēm. Uzdodiet šādus jautājumus jebkuram selekcionāram, ar kuru plānojat sadarboties — saņemtajām atbildēm vajadzētu likt jums justies pārliecinātam, un, ja kāds liek jums skrāpēt galvu, padomājiet par citu audzētāju:
-
Cik ilgi jūs esat saistīts ar šķirni?
-
Kāpēc jums patīk šī šķirne?
-
Kāpēc jūs audzējat suņus?
-
Cik bieži tu audzē? Kad sagaidi savu nākamo metienu?
-
Vai drīkstu redzēt dāmu (mammu) un tēva (tēta) un citu radinieku fotogrāfijas?
-
Vai drīkstu redzēt, kur tu audzini mazuļus?
-
Kāds ir šīs šķirnes dzīves ilgums un kādas veselības problēmas rodas? Vai esat ražojis kādu no šiem? Ja jā, tad cik? (Zems procentuālais daudzums ir labs. Jebkurš audzētājs, kuram ir vairāk nekā divi metieni, noteikti ir radījis dažas problēmas.)
-
Vai vecāki ir sertificēti kā veseli? (Jautājiet, lai redzētu sertifikātus.)
-
Vai piederi kādam klubam? (Klubiem bieži ir ētikas kodeksi.)
-
Vai drīkstu redzēt ciltsrakstu? (Meklējiet nosaukumus pirmajās divās paaudzēs — tas liecina par saprātīgumu un centību.)
-
Vai jūs izvēlaties kucēnu vai es? (Audzētāji vēlēsies saskaņot personības.)
-
Kāda ir mazuļu medicīniskā vēsture? (Parasti kucēniem ir veikta viena vai divas inokulācijas, fekāliju pārbaude un iespējama attārpošana.)
-
Ko sedz veselības garantija? (Lūdziet redzēt līgumu.)